Priekšlasījumi par Vēstuli romiešiem, M. Luters

Doktors Mārtiņš Luters 1515. gadā Lieldienu laikā Vitenbergā uzsāka priekšlasījumu par Pāvila Vēstuli romiešiem. Šis priekšlasījums (lekciju cikls), kas turpinājās līdz 1516. gada rudenim, ir auglis, kuru nesuši daži klusie gadi, kas reformatoram bija atvēlēti pēc viņa garīgās izlaušanās. Tolaik šāds skaidrojums bija milzīgs teoloģisks un zinātnisks veikums. Rietumu kristietībai šis darbs ir īpaši nozīmīgs, jo tajā spoži atspīd reformācijai noteicošā Evaņģēlija izpratne. Luters pilnīgi skaidri runā par to, ka ar ticību Jēzum Kristum Dieva taisnība kļūst par pestīšanas taisnību cilvēkam. Aplūkojot par Rm 1:17, Luters raksta, ka Dieva taisnība ir “pestīšanas cēlonis”.

Šis izdevums viegli modernizētā formā dara lasītājam pieejamu 1905. gadā no jauna atklāto komentāru. Tādējādi reformatora skaidrojumi atkal var tikt pamatīgi studēti. Visbeidzot, mums ir vajadzīga “uzmanības saasināšana, klausoties tajā virzienā, no kura runāja Luters, skaidrodams saviem studentiem Vēstuli romiešiem” (Dr. theol. E. Elvains).

“Komentārā Vēstulei romiešiem Luters atklāja vēsti par ticības taisnību, par kuru viņš vēlāk rakstīja: “Ja šī mācība pastāv, tad pastāv arī baznīca, bet, ja tā krīt, tad krīt arī baznīca!” Tāpēc ir pats pēdējais laiks atkal uzlūkot Vēstuli romiešiem kā “Jaunās Derības īsto galveno daļu” un kā “vistīrāko, visskaidrāko Evaņģēliju”. Šai ziņā jaunais izdevums ar reformatora skaidrojumu Vēstulei romiešiem ir svētīgs ieguldījums.

Volfgangs Vegerts, ilggadējs Hamburgas Šķirsta draudzes (Arche-Gemeinde) mācītājs, pazīstams sludinātājs, daudzu grāmatu un rakstu autors.