Loci communes: teoloģijas pamatjautājumi, F. Melanhtons

Vārds loci latīniski nozīmē “vietas”. Loci Communes ir zināmas vietas, piemēram, prātā vai grāmatā, kur noglabāt zināšanas. Tās tiek sakārtotas tā, it kā atrastos fiziskā telpā un būtu viegli atrodamas, kad rastos vajadzība pēc tām. Līdz ar to Loci ir sena iegaumēšanas metode, ko Filips Melanhtons un daudzi citi klasiski apmācīti humānisti iemācījās jau jaunībā. Viņš šo metodi izmantoja, lai mācītos no galvas Bībeles tekstus, kā arī sistematizētu Svēto Rakstu galvenās mācības.

Šajā grāmatā, lai organizētu Bībeles zināšanu kopumu, Filips Melanhtons ir izkārtojis 11 teoloģijas pamatjautājumus jeb tēmas – katru savā vietā. Šīs tēmas pārsvarā tiek aplūkotas pēc apustuļa Pāvila kristīgās mācības izklāsta viņa vēstulē romiešiem.

Loci Communes pirmais izdevums tika publicēts 1521. gadā Vitenbergā, kad Filipam Melanhtonam bija 24 gadi. Mārtiņš Luters darbā “Par gribas verdzību”, rakstot Roterdamas Erasmam, pieminēja šo Melanhtona grāmatu, rakstīdams, ka tā ir pelnījusi ne tikai to, ka tiek saglabāta mūžīgi, bet arī, lai tā kalpo kā mēraukla Baznīcā.