Dvēseļkopšana / H. L. Senkbeils

Esam publicējuši ļoti neparastu, ļoti noderīgu un ļoti ilgi gaidītu grāmatu par dvēseļkopšanu, kuru sarakstījis cienījamais profesors Harolds L. Senkbeils. Viņš ir ciemojies Latvijā pie luterāņu mācītājiem, lai runātu par tēmām, kuras ir aktuālas mācītāju dvēseļkopšanas darbā.

Autors grāmatas priekšvārdā raksta: “.. šo grāmatu es veltu tām esošajām, bijušajām un nākamajām mācītāju paaudzēm, kuru cerība ir miesā nākušajā Vārdā – tie spēcīgie vīri, kuri gājuši pirms mums, ir īsti tēvi, bez kuru piemēra mēs maldītos tumsā; tie bezbailīgie vīri, ar kuriem dalām savus priekus un bēdas, kamēr neatlaidīgi turpinām savu ceļu, ir neaizstājami brāļi šajā gājumā; tie dedzīgie vīri, kuri mums seko, ir mūsu dēli, kuriem mēs sagatavojam ceļu. Tēvi, brāļi, dēli – mēs visi esam kopā šajā uzdevumā, un neviens no mums nav šī amata cienīgs. Patiesībā šis amats ir lielāks par ikvienu no mums un mēs visi kopā neesam cienīgi atraisīt kurpju siksnas Viņam, kurš pirmais lauza šo ceļu un tagad mūs aicina iet Viņa pēdās.”

Tātad šī grāmata ir domāta mācītājiem – dvēseļu kopējiem, kā arī teoloģijas studentiem (obligātā literatūra!!!) un visiem, kuriem interesē, kā Dievs veido dvēseļu ganus un kādi ir draudžu ganu uzdevumi un pienākumi pret viņiem uzticētajām avīm.

Ir zināms, ka no draudzes mācītāja dažādas draudzes un dažādi cilvēki draudzēs sagaida ļoti daudzas lietas, kuras izriet attiecīgi no tā, kā tiek saprasts mācītāja amats. Vai mācītājs ir kapelāns vai misionārs? Vai viņam jākoncentrējas uz to cilvēku ganīšanu, kas jau ir kristieši, vai uz jaunu dvēseļu pievēršanu dzīvajai ticībai uz Kungu Jēzu? Vai mācītājs ir treneris vai aprūpētājs? Vai viņš ir organizācijas vadītājs vai izpilddirektors, vai Dieva vārda sludinātājs un Viņa svēto noslēpumu pārvaldnieks?

Jā, kādi tad ir mācītāja amata pienākumi? Ko sagaidīt no sava draudzes mācītāja? Kā pasargāt savu mācītāju no “izdegšanas”? Atbildes uz šiem un līdzīgiem jautājumiem atradīsiet, izlasot šo grāmatu.