Mārtiņa Lutera teoloģija tās vēsturiskajā attīstībā un sistemātiskajā sakarībā

Bernhards Loze, viens no vadošajiem vācu Lutera pētniekiem 20. gs. 2. pusē, piedāvā divas grāmatas vienuviet: pirmkārt, viņš uzmanīgi izsekojis Lutera teoloģijas vēsturiskajai attīstībai un izcēlis tos jautājumus, kas Luteram bija izaicinājums, kā arī atspoguļojis šo jautājumu secīgu risinājumu. Autors aplūkojis Lutera sākotnējo pievēršanos Augustīnam, Pēterim Lombardietim un Svētajiem Rakstiem, Lutera uzskatu attīstību līdz kritiskajam posmam laikā ap 1520. gadu, kā arī vēlākās viņa teoloģiskās sadursmes ar Romas katoļiem, Cvinglija piekritējiem, anabaptistiem un “viltus brāļiem” savējo vidū. Pēc tam Loze pievērsies Lutera uzskatu sistemātiskam pārskatam un analīzei, izmantojot sešpadsmit tradicionālos tematus.

Lutera teoloģija veidojusies viņa garīgajā cīņā un paša pārbaudījumos, uzskatu sadursmē vēlīnās viduslaiku pastorālās kalpošanas krīzes dēļ, kā arī Bībeles studijās, sākot ar Psalmiem, Vēstuli romiešiem un Vēstuli galatiešiem. Visu dzīvi Luters turpināja iespējami skaidrāk izteikt un likt lietā to izpratni, pie kādas bija nonācis ap 1520. gadu. Lasītājiem Loze piedāvā noderīgu Lutera teoloģijas attīstības un tās satura izklāstu un atklāj šī reformatora nozīmi 21. gadsimtā.