Mārtiņa Lutera Katehisma skaidrojums

Herberts Girgenzons ir cēlies no ievērojamas baltvācu dzimtas, kuras pārstāvji ieņēma vadošus amatus baznīcā un sabiedrībā. Dzimis 1887. gadā Valmierā, viņš apmeklēja skolu Sanktpēterburgā, pēc kuras 1906. gadā iestājās universitātē Dorpatā (latvieši to sauca par Tērbatu; šodien Tartu). Pēc četru gadu mācībām H. Girgenzons devās studēt uz Berlīnes, tad Erlangenes universitāti un 1914. gadā kļuva par vikāru. 1919.–1920. gados viņš strādāja par kapelānu Baltijas militārajās struktūrās, pēc tam par reliģijas pasniedzēju Rīgā un 1921. gadā par mācītāju. No 1927. līdz 1935. gadam H. Girgenzons strādāja par praktiskās teoloģijas docentu Herdera institūtā. Kad 1940. gadā baltvācieši bija spiesti pamest Latviju, viņš kalpoja par mācītāju Posenē (šodien Poznaņā), bet kara noslēgumā palīdzēja bēgļiem Lībekā un tās apkaimē. No 1946. līdz 1955. gadam viņš pasniedza praktisko teoloģiju Bēteles teoloģijas fakultātē Bīlefeldē.

H. Girgenzona nodarbošanās ar Mārtiņa Lutera Mazo katehismu izrietēja no pieredzes, kas bija gūta viņa dzīves trauksmainajā laikā. Ar Katehisma palīdzību viņš formulēja ticību, kas viņam deva spēku laikā, kad apkārtējā pasaulē notika dramatiskas pārmaiņas