Jāņa evaņģēlija skaidrojumi, 1. sējums

Mārtiņš Luters savos brieduma gados sprediķojot par Jāņa evaņģēliju, mūsdienu lasītājam atklāj Bībeles jeb Dieva vārdu dziļumu, skaistumu un dzīvīgumu. 1. sējumā ir sprediķi par Jāņa evaņģēlija pirmajām septiņām nodaļām.

Lūk, daži citāti no grāmatā ietvertajiem sprediķiem:

“Tā tagad notiek visās kārtās – visur valda lielība un plosīšanās. Taču Dievs tādu kārtību nav iedibinājis. Ne tādēļ Viņš ir licis kādam piedzimt par ķēniņu, dižciltīgu vīru vai bagātu pilsētnieku. Viņš visas Savas dāvanas ir devis tālab, lai ikviens tās godīgi lietotu, ar tām palīdzētu, nestu labumu un kalpotu citiem cilvēkiem.”

“Dievs mūs pietiekami bieži cenšas darīt pazemīgus, sūtīdams dažādas nelaimes, slimības un galu galā arī nāvi kā sodu par mūsu grēkiem, tā ka ne brīdi nevaram būt droši par savu dzīvību. Ja mums nav Kristus, mūsu Kunga un Pestītāja, tad esam lemti mūžīgai pazušanai un lāstam.”

“Šeit, uz zemes, es labprāt vēlētos mīlēt Dievu no visas sirds, taču vecais maiss, ko nēsāju līdzi, mana miesa un asinis, velk mani uz leju un traucē tā dzīvot.”

“Tikai nav pieļaujams, lai es domātu, ka Kristus valstība ir iedibināta un celta uz mūsu gudrības un bagātības pamata tā, itin kā šī valstība nespētu pastāvēt un būt stipra, ja ķēniņi, valdnieki un kungi tai nesniegtu padomu un palīdzību, to nesargātu un nevadītu. Kristus bez viņu padomiem un palīdzības gluži labi var iztikt.”

“Taču Dievs itin viegli var dot tev veselus zelta un sudraba kalnus, tomēr visbeidzot iemest tevi elles ugunī; un mēs redzam, ka tieši tā parasti notiek.”

“Kristum uz šīs zemes nav neviena īpašuma pat pēdas platumā, jā, Viņam nav kur nolikt galvu. Kristus uz šīs zemes ir viesis, un arī mirt Viņam nākas gaisā – pie krusta”